Ēku fasāžu sienu siltumizolācijas tehnoloģijas būtība ir siltuma izolējošā materiāla (putupolistirola plātņu vai minerālvates plātņu) piestiprināšana pie sienām ar speciālu līmjavu, nostiprināšanas dībeļiem, profiliem un armatūras sietu speciālās līmjavas slānī, gruntējot un veicot apmešanas darbus ar minerālo vai sintētisko dekoratīvo apmetumu.

Fasāžu siltumizolācijas tehnoloģijas priekšrocības:

-Veicot jaunas ēkas projektēšanu un sastādot tāmi, tiek izvēlēta fasādes siltumizolācijas tehnoloģija, tad samazinās projekta realizēšanas izdevumi;

- Būvējamo sienu biezumu un pamatni var samazināt līdz minimumam;

- Sienas nav nepieciešams apmest ar parasto celtniecības (cementa) apmetumu;

- Uz sienas biezuma samazināšanās rēķina palielinās ēkas lietderīgais laukums;

- Ēkas apkurei var uzstādīt un izmantot mazākas jaudas apkures iekārtu;

- Tiek taupīta enerģija;

- Atkarībā no vēlamā apkures līmeņa, izolējošo siltināmo slāni var pielāgot dažādiem celtniecības objektiem, un tad tiek taupīta ne tiekai enerģija, bet arī ievērojami uzlabojas ēkas kvalitāte;

- Telpās tiek panākts veselīgs un pastāvīgs klimats: vasarā – vēss, ziemā – vienmērīgi silts;

- Ārējo sienu siltuma izolācija samazina temperatūras svārstības, kas samazina sienu „spriedzi”, rezultātā samazinot plaisu izveidošanās risku;

- Siltuma zudumi cauri sienām samazinās, līdz minimumam jeb tiek novērsti pilnībā un atbilstoši tiek ekonomēti naudas līdzekļi;

- siltinātās ēkas fasādes apdares struktūra (apmetums, krāsa u.tml.) tiek izvēlēta tādā veidā, lai būtu saskaņā ar šajā vietā esošo ēku fasādēm;

- siltināmā ēka tiek izolēta no iespējamiem  „aukstuma tiltiem” starp ēkas stāvu pārsegumiem un starpsienām kuras saskaras ar ārsienām. Veicot siltināšanu no ārpuses enerģija ieekonomējas ievērojami vairāk, turklāt, tā rezultātā nerodas traucējumi darbam vai dzīvošanai telpās, jo visi darbi tiek veikti ārpusē;

- ja ēkas siltināšana tiek izvēlēta plānojot restaurācijas darbus, tad papildus izdevumus sastāda tikai siltuma izolācijas plātņu cena, jo citi izdevumi ir sasitīti ar sagatavošanas darbiem, celtniecības iekārtām, apmetumu, gruntējumu vai krāsu, kas nepieciešami ēkas restaurācijas darbu veikšanai;

- atjaunojas visvairāk bojātā ēkas daļa -  fasāde, turklāt tiek novērsti visbiežāk sastopamie sienu defekti -  notecējumi, izdrupumi, plaisas, sasalumi, pelējumi u.t.t.

Ēku fasāžu siltināšanas tehnoloģijas kvalitātes un ilgmūžības nodrošināšanas galvenie faktori:

-          siltuma izolācijas plātņu, primārā līmējošā un sastiprinošā slāņa (līmjavas) , armatūras sieta, gruntējuma un dekoratīvo pārklājumu materiālu ķīmisko īpašību savstarpējā saskaņotība un atbilstība;

-          materiālu kvalitāte, kas tiek izmantoti fasādes siltināšanas tehnoloģijā;

-          siltināšanas darbus nepieciešams veikt kvalificētiem speciālistiem (profesionāļiem), stingri ievērojot prasības piedāvātajiem darbiem, kas saistīti ar siltināšanas tehnoloģiju.

Īss raksturojums

Ēku fasāžu siltināšanas apdares sistēma – tā ir kompleksveidīga, moderna, jaunu ēku celtniecības un vecu ēku restaurēšanas sastāvdaļa, kas pielietojama jebkura tipa ārsienu siltināšanai. Tās būtība -  siltuma izolācijas (putuplasta vai akmens vates plākšņu) kārtas stiprināšana pie sienas ar speciālu līmjavu un enkurdībeļiem, profiliem un armēšanas sietu, uzstādot sietu speciālā armēšanas slānī, gruntēšana un apdares darbu izpilde ar minerāliem, akrila, vai silikonsveķu apmetumiem.

Ēku siltināšanas sistēmas kvalitātes un ilgtermiņa kalpošanas nodrošināšanas pamatnosacījumi:

-          siltuma izolācijas plākšņu, speciāla līmēšanas un armēšanas javas, armēšanas sieta, grunts un dekoratīvo segumu savstarpēja saskaņa un atbilstība pēc fizikālām ķīmisko vielu īpašībām;

-          fasāžu siltināšanas sistēmā lietojamu materiālu kvalitāte;

-          siltināšanas darbi tiek veikti saskaņā ar standarta darbu izpildes shēmām;

-          siltināšanas darbi ir jāveic kvalificētiem speciālistiem stingri ievērojot siltināšanas tehnoloģiju darbiem izvirzītās prasības.

1. Sagatavošana un papildus darbi

Nepieciešami tādi sagatavošanas un papildus darbi kā, piemēram, pagaidu ūdens notekas cauruļu, māju numuru, izkārtņu, apgaismojuma iekārtas u.tml. noņemšana, tuvumā augošo koku zaru kas traucē darbu izpildi nozāģēšana, sastatņu montāža un citi nepieciešamie pasākumi ērtas darba vides izveidošanai.

2. Sienas pamatnes sagatavošana

Siltināmo ēku sienu virsmai jābūt rūpīgi mehāniski attīrītai.

Spēcīgas mitrumu uzsūcošas vai drupenas virsmas nepieciešams kārtīgi mehānsikā veidā notīrīt vai nogruntēt ar piesūcinošu un virsmas nostiprinošu grunti.

Ja siltuma izolācijas plātnes tiek uzstādītas uz sienu pamatnes, kas pirms tam tiek izlīdzināta, tad pieļaujamie sienu virsmas nelīdzenumi ir līdz 2 cm.

3. Cokola profila montāža

Cokola profils tiek piestiprināts vienā līmenī ar cokola malu un kalpo arī kā beigu elements konstrukcijai tuvumā esošām daļām.

Piestiprinājumi tiek izpildīti taisnā līnijā pēc katriem 30 cm ar speciāli šim nolūkam paredzētiem piestiprināšanas dībeļiem.

Cokola profila salaidums tiek savienots ar blakus esošiem elementiem, bet ēkas stūros tiek piestiprināts ar ielaidumu vai nogriežot šķērsām.

4. Siltuma izolācijas plātņu pielīmēšana

Fasādes siltināšanai tiek izmantotas cietas polistirola plātnes vai minerālvates plātnes, kas vienmēr tiek pielīmētas no apakšas uz augšu. Līme uz plātnēm tiek uznesta šādā veidā: plātnes pašā malā pa visu perimetru līme tiek uzklāta apmēram 3 cm platumā, bet plātnes vidū tiek uznesti vairāki līmes masas punkti plaukstas lielumā. Pavisam uznesamās līmes daudzums tiek izvēlēts tā, lai tiktu nodrošināta kārtīga plātnes piesaistīšanās pie sienas. Pēc līmes uzklāšanas plātnes pielīmē pie sienas ar viegliem piesitieniem.

Ja visma ir līdzena, tad līmējošās masas slāni var uzklāt pa visu plātnes virsmu ar robotu špakteli ar robu izmēriem 10 x 10 x 10 mm. Līme nedrīkst nokļūt plātņu savienojumu vietās, jo tad plātnes nesavienosies blīvi un bez atstarpēm.

Plātnes vismērķtiecīgāk ir griezt ar sīku zobu rokzāģi, izmantojot atbalsta plāksni, lai griezumi būtu precīzi.

Plātņu savienošana nav pieļaujama fasādē esošo spraugu un plaisu vietās un tās jāmontē tā, lai šuves vertikāli nesakristu (līdzīgi kā mūrējot ķieģeļus) un loksnes pārsegtos vismaz par 10 cm.

Plātņu savienošana nav pieļaujama arī fasāžu aiļu stūru vietās (piemēram, logiem), jo šeit visbiežāk mēdz būt sienu virsmas vājās vietas (slīpas plaisas), kas pilnībā jāpārklāj.

Pielīmējot siltuma izolācijas plātnes pār logu un durvju pārsedzi, plātnes nepieciešams papildus izgriezt – tā, lai nepieļautu ailu vertikālās un horizontālās līnijas turpināšanos plātņu savienojumu vietās.

Pielīmēto siltuma izolācijas plātņu virsmai ir jābū tīrai un līdzenai. Polistirola plātņu virsmu nepieciešams noslīpēt papildus, lai savienojuma vietās izlīdzinātu nelīdzenumus. Slīpēšanas laikā izveidojušos putekļus nepieciešams aizvākt. Veicot logu un durvju aiļu siltināšanu, plātnes tiek atlasītas ar tādu biezumu, lai durvju rāmji no abām pusēm būtu ar vienādu platumu.

5. Piestiprināšana ar dībeļiem

Piestiprināšana ar dībeļiem netiek veikta kamēr līmjava ar ko pielīmētas siltumizolācijas plātnes nav sacietējusi, lai nepieļautu nobīdi.

Dažādu celtniecības materiālu (piemēram, dobķieģeli, vieglās celtniecības plātnes) gadījumā piestiprināšanas dībeļi (to garums, mērķis u.tml.) tiek atlasīti vai kombinēti saskaņā ar siltināmā objekta reālajiem apstākļiem, t.i. sienu īpašībām.

Saskaņā ar fasāžu siltumizolācijas tehnoloģiju, papildus piestiprināšana tiek veikta ar speciāli šim nolūkam paredzētiem dībeļiem ar plastmasas serdeni vai ar speciāliem piestiprināšanas dībeļiem ar serdeni no nerūsējošā tērauda. Nepieciešams iesist cietā pamatnē ne mazāk par 35 mm dziļumā, bet, ja siena ir no dobjiem blokiem vai perforētiem ķieģeļiem, tad tik dziļi līdz tas nodrošina pilnīgu loksnes piestiprināšanu. Vidējais dībeļu patēriņš ir no 2 līdz 6 gab. uz 1 m² atkarībā no siltināmās ēkas sienu nestspēju un izvēlētā siltumizolācijas materiāla. Ēkām līdz 2 stāviem, ja ir labas nestspējīgas sienu virsmas un viegls siltumizolācijas materiāls , dībeļus var arī neizmantot.

6. Stūru aizsargāšana

Siltināmās ēkas sienu stūri, logu, durvju un citu ailsāņu stūri tiek nostiprināti ar aizsargājošiem stūru ietvariem. Nepieciešams sekot, lai būtu atbilstoši sagatavotas plātņu pamatnes. Stūru ietvariem vēlams būt no plastmasas un tiem ir jābūt ar piestiprinātu stklašķiedras sietu uz abām pusēm ne mazāk kā 10 cm.

Stūru stiprinājumi tiek montēti uz speciālas armējošās kārtas līmjavas, pēc tam to pilnībā pārklājot ar to pašu līmjavu un gludi nolīdzinot ar speciālu instrumentu.

7. Armatūras sieta uzstādīšana un špaktelēšana

Armatūras slānim tiek izmantota speciāli armatūras slānim paredzēta līmjava un speciāli šim nolūkam paredzēts stiklašķiedras armatūras siets.

Sieta platumā tiek uzklāts līmjavas masas slānis, un armatūras siets tiek uzstādīts vietā tādā veidā, ka armatūras siets pārklāj viens otru apmēram par 10 cm. Pēc tam, kamēr līme vēl nav nožuvusi, armatūras siets tiek špaktelēts tā, lai tas ar līmjavu būtu pārklāts pilnībā.

Fasādes ailēm uz četriem stūriem papildus šķērsām apmēram 45 grādu leņķī tiek pielīmētas armatūras sieta sloksnes ar izmēriem ne mazākiem par 10 x 20 cm, lai nodrošinātu stūra pārklāšanu stiegrošanas laikā.

Atsevišķās fasādes daļās var paredzēt arī papildus stiegrošanu ar stiklšķiedras armatūras sietu, lai pasargātu no iespējamiem mehāniskiem bojājumiem.

Ja līmjavas kārtas vietām ir nepieciešams uzklāt biezākā slānī, tad jāatceras, ka armatūras sietam jāatrodas tuvāk virskārtai.

8. Starpposma gruntēšana

Ļaujot armatūras slānim pilnībā sacietēt pēc fasādes armēšanas darbu pabeigšanas, atkarībā no dekoratīvā apmetuma pielietošanai atlasītā sastāva tiek veikta obligātā gruntēšana izmantojot gruntis, kas tiek pielietotas fasāžu slitnāšanas tehnoloģijā.

9. Virsējā apdares slāņa uzklāšana

Apdares slānim tiek izmantots minerālais, akrila vai silikonsveķu apmetums. Apmetums tiek uzklāts pa visu virsmu. Tulīt pēc tam virsma tiek izlīdzināta līdz atbilstošā graudainuma slāņa biezumam un ar speciālu šim nolūkam paredzēta instrumenta palīdzību tiek izveidots vēlamais apmetuma virsmas zīmējums. Apmetuma struktūras brīvas modelēšanas gadījumā nedrīkst pieļaut skaidri pamanāmu materiāla slāņa biezuma atšķirību, lai nepieļautu plaisu parādīšanos apmetuma žūšanas laikā.

Lai nepieļautu pamanāmu apmetuma salaidumu izveidošanos, apmešanas darbus nepieciešams veikt ar pietiekami lielu cilvēku skaitu, kas nodrošina vienmērīgu viena apmetuma slāņa uzklāšanu visai apstrādājamajai plaknei vienlaicīgi.

Nav ieteicams strādāt zem tiešiem saules stariem, lietū vai stiprā vējā.

Visi apmetuma veidi tiek izgatavoti pielietojot dabiskas akmens granulas, kas nosaka nelielas nokrāsas atšķirības, tāpēc speciāli rūpnīcā izgatavoto apmetumu nepieciešams kārtīgi sajaukt, kā arī nepieciešams pievērst uzmanību atbilstošajam rūpnīcas partijas numuram.

Nelabvēlīgos laika apstākļos minerālā sastāva apmetums var izžūt nevienmērīgi (ar izbalējušiem plankumiem). Tas nav apmetuma tehniskais trūkums. Tādā gadījumā apmetumu krāso ar fasādes krāsu.

10. Fasādes krāsošana

Ja nepieciešams dekoratīvā apmetuma kārtu, kad tā pilnībā nožuvusi, var krāsot ar fasādes krāsām, kas paredzētas āra darbiem. Lai nepieļautu pamanāmas krāsojuma salaiduma vietas, krāsošanas darbus nepieciešams veikt ar pietiekami lielu cilvēku skaitu, kas nodrošina vienmērīgu krāsas uzklāšanu visai krāsojamajai plaknei vienlaicīgi. Izmantojot fasādes krāsas, nepieciešams ņemt vērā krāsas tehniskos rādītājus un lietošanas instrukcijas, kas norāda gan uzklājamās krāsas kārtu skaitu, gan to, cik ilgam laikam jāpaiet no apmetuma iestrādes laika (apmetuma žūšanas laiks) līdz  krāsošanas darbu veikšanas dienai.